Pirms Grand Prix Katrā ziņā viss ir skaisti – jauns braucējs R.Norietis, kurš piekritis braukt uz diviem atlikušajiem posmiem. Ierados arī laicīgi, un pēc Kandavas posma secinājums viens – kaut kā te viss tāds neīsts izskatās, kaut kādi spēļu kartingi… Bet nu labi, lai kādi arī kartingi, intriga gaisā jūtama jau no pirmās, jo kartingkauss iegājis finiša taisnē un kļūdām vairs nav vietas.
Pirmais brauciens Jau ar pirmajiem metriem no starta līnijas bija skaidrs, ka sacīkstes ir īstākas par īstām – sitiens pa labi, sitiens pa kreisi, ar to vēl nepietiek, jo arī no mugurpuses vēl kāds pamanās nebremzēt un paātrināt līkuma izeju. Tā vien šķiet, ka pauze kopš solīdā Kandavas noslēguma bijusi pārāk ilga un visas labās manieres aizmirsušās. Protams, protams, te jau arī konfigurācija cita – trase šaura, apdzīt neiespējams – bet kaut kādas manieres pret tehniku jau vajag prast.
Otrais brauciens Škiet braucēji bija nedaudz izšāvuši garu, un tā otrais brauciens aizritēja jau nedaudz mierīgākā gaisotnē. Taču, haoss trasē vairs nebija tik liels un braucēji jau varēja pilnībā veltīt savu uzmanību priekšā esošo apdzīšanai un ne tik daudz sava kartinga noturēšanai braukšanas virzienā. Uzslavas R.Miezītim, kurš atzinis savu kartingu par lēnu esam, ātrākos braucējus palaida garām tiem pēc kartinga labākās skolas parādot pat virzienu, kur trasē tiks atstāta vieta apsteigšanai. Manieres, kas noderētu ikvienam, jo lēnāks kartings var gadīties jebkuram. Te gan arī jāsaka, tā kā trases tiesnešiem nav pieejams zilais karogs (ir jau pieejams, bet par to attiecīgi jāmaksā) tad braucējiem pašiem jāseko līdzi situācijai trasē, lai pēc piesitiena pa karta aizmuguri būtu skaidrs, ka tas ir nevis konkurents, bet gan līderis, kurš jāpalaiž garām.
Te man tāds eksistenciālais jautājums uz kuru cerams atbilde slēpjas pirmajā – braucam mēs ātri vai kartingi šogad labāki, bet rezultāti šogad ir atzīstami. Pagājušā gada ātrākais aplis 29.145, kuru uzstādījis J.Unbedahts, šogad ir ticis pārspēts vairākas reizes. Par to arī liels prieks. 
